Objektorientētā programmēšana

Objektorientētā programmēšana

Objektorientētā programmēšana (OOP) ir programmēšanas paradigma, kurā programma tiek veidota izmantojot objektus un klases. Tā ietver vairākas tehnikas no iepriekšējām paradigmām, tādas kā pārmantojamība, modularitāte, polimorfisms un iekapsulēšana. Lai gan tā radusies 1960. gados, OOP kļuva par galveno programmēšanas metodi tikai 1990. gados. Mūsdienās vairums programmēšanas valodu (piemēram, ActionScript, C++, Java, JavaScript, Perl, PHP, Python, Ruby, Visual Basic, Visual Prolog) ir objektorientētas.

Objektorientētajā programmēšanā programma tiek uztverta kā savstarpēji saistītu objektu kopums, kuri savā starpā mijiedarbojas. Tas ir citāds skatījums, salīdzinājumā ar tradicionālo pieeju, kad programmu uztver kā secīgu instrukciju sarakstu, kuras dators izpilda. Tāpat kā reāliem objektiem dabā, OOP objektiem arī ir savas individuālas īpašības, tie var veikt kādas darbības, kā arī nodot un saņemt informāciju no citiem objektiem.

OOP ir divas koncepcijas — viena, kas balstīta uz klasēm, otra — uz prototipu programmēšanu.

Vizuālā programmēšana

Vizuālā programmēšana

Datorzinātnē vizuālā programmēšanas valoda (VPV) ir programmēšanas valoda, kas ļauj lietotājiem veidot programmas, manipulējot ar grafiskajiem elementiem tā vietā, lai izmantotu tekstuālos izteiksmes līdzekļus.

Definīcija

Programmēšana

Datorprogrammēšana jeb, biežāk lietotais nosaukums, programmēšana ir datorprogrammas izveides process. Tas ietver datorprogrammas pirmkoda projektēšanu, rakstīšanu, atkļūdošanu, testēšanu un uzturēšanu. Šis pirmkods tiek rakstīts kādā programmēšanas valodā. Programmēšanas nolūks ir izveidot lietojamu programmu, kas atbilst iecerētajai darbībai un parametriem. Šis process bieži prasa īpašas zināšanas daudzās dažādās jomās, piemēram, programmas pielietošanas sfēru, specializētus algoritmus un formālo loģiku.